Flāvijs Jūlijs Valents (latīņu: Flavius Iulius Valens; dzimis ap 328. gadu, miris 378. gada 9. augustā) bija Romas imperators no 364. līdz 378. gadam un Valentiniānu dinastijas pārstāvis. Viņš bija imperatora Valentiniāna I jaunākais brālis, kuru Valentiniāns pēc nākšanas pie varas 364. gadā iecēla par līdzimperatoru, uzticot viņam pārvaldīt Romas impērijas austrumu daļu, kamēr pats valdīja rietumu provincēs. Valenta valdīšanas laikā Austrumromas impērijai nācās risināt iekšpolitiskus konfliktus, reliģiskus strīdus starp kristietības novirzieniem, uzurpācijas mēģinājumus un militārus draudus pie Donavas un austrumu robežās. Nozīmīgi bija konflikti ar Sasanīdu Persiju, kā arī pieaugošais ģermāņu cilšu spiediens un gotu masveida ienākšana impērijas teritorijā, kas izraisīja karadarbību Balkānos.
Valents gāja bojā 378. gada 9. augustā Adrianopoles kaujā, kur romiešu armija cieta smagu sakāvi pret gotiem. Šī kauja kļuva par vienu no nozīmīgākajiem vēlīnās Romas impērijas militārajiem satricinājumiem, jo tā parādīja impērijas militārās sistēmas ievainojamību, iezīmēja būtiskas pārmaiņas Romas attiecībās ar ģermāņu tautām un ietekmēja impērijas turpmāko attīstību.
.png)
Horvātija)
Turcija)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valents.
