Pāriet uz saturu

Soulmūzika

Vikipēdijas lapa
Soulmūzika
Rejs Čārlzs, viens no soulmūzikas pionieriem
Rejs Čārlzs, viens no soulmūzikas pionieriem
Stila izcelsme
Kultūras izcelsme Amerikas Savienotajās Valstīs 1950.-to gadu beigās un 1960.-to gadu sākumā
Popularitāte 1960.-tie gadi

Soulmūzika jeb souls (angļu: soul music, soul — 'dvēseles mūzika')[1] ir afroamerikāņu populārās mūzikas žanrs, kas izveidojās Amerikas Savienotajās Valstīs 1950.-to gadu otrajā pusē un 1960.-to gadu sākumā, bet plašu uzplaukumu piedzīvoja 1960.-tajos gados. Apzīmējums soul radās gospeļmūzikas vidē, kur muzikāla priekšnesuma raksturošanai tas tika lietots jau 1930.-tajos gados.[2] Soulmūzika veidojās uz gospeļa, ritmblūza, džeza un dūvapa pamata. Īpaša nozīme tās tapšanā bija gospeļa sekularizācijai: afroamerikāņu reliģiskajai mūzikai raksturīgā emocionālā vokālā maniere, improvizācija un sauciena-atbildes forma tika apvienota ar ritmblūza ritmiku, blūza un džeza elementiem un dziesmām ar galvenokārt laicīgu tematiku. Par vienu no pirmajiem populārajiem soulmūzikas skaņdarbiem bieži uzskata Reja Čārlza dziesmu I Got a Woman (1954), kurā gospeļa vokālā tehnika apvienota ar džeza un ritmblūza ietekmētu instrumentālo pavadījumu.[2][3]

Soulmūzikai raksturīgs emocionāli piesātināts un izteiksmīgs vokālais izpildījums, izteikts ritmiskais pulss, improvizēti vokālie iespraudumi, sauciena un atbildes princips un gospeļa ietekmēta dziedāšanas maniere. Dziedātāja balss parasti ir galvenais izteiksmes līdzeklis, bet instrumentācija dažādos soulmūzikas novirzienos var ievērojami atšķirties. Daudzos ierakstos nozīmīga ir ritma sekcija, fona vokāli, klavieres vai ērģeles un pūšaminstrumenti, savukārt Motown un Filadelfijas soulā bieži izmantoti arī izkoptāki orķestrāli un stīgu instrumentu aranžējumi.[2] Soulmūzikas dziesmu tekstos visbiežāk aplūkota mīlestība, attiecības, ilgas, šķiršanās, ciešanas, cerība un ikdienas pieredze. Savukārt 1960.-to gadu beigās un 1970.-to gadu sākumā daudzi izpildītāji arvien vairāk pievērsās afroamerikāņu pašcieņas un identitātes, rasu nevienlīdzības, sociālā taisnīguma, kara un politisko pārmaiņu jautājumiem.[2]

Soulmūzika kļuva par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta vidus afroamerikāņu pieredzes, kultūras identitātes un pašapziņas izpausmēm. Līdz ar Amerikas Savienoto Valstu pilsonisko tiesību kustības uzplaukumu 1960.-tajos gados souls vairs nebija tikai izklaides mūzika, bet kļuva arī par afroamerikāņu pašidentifikācijas un sabiedrisko centienu izpausmes līdzekli. Lai gan ne visa soulmūzika bija politiska, vairāki tās izpildītāji un skaņdarbi ieguva simbolisku nozīmi cīņā par rasu vienlīdzību, pilsoniskajām tiesībām un sociālām pārmaiņām.[2][4] Par vienu no pilsonisko tiesību kustības himnām kļuva Sema Kuka dziesma A Change Is Gonna Come (1964). Ar pilsonisko tiesību, afroamerikāņu pašcieņas un sociālā taisnīguma idejām bija saistītas arī Kērtisa Meifīlda dziesma Keep on Pushing (1964), Džeimsa Brauna Say It Loud — I'm Black and I'm Proud (1968) un Mārvina Geja albums What's Going On (1971).[5]

Soulmūzika būtiski ietekmēja fankmūzikas, disko, mūsdienu ritmblūza, hiphopa, deju mūzikas un popmūzikas attīstību. Kopš 20. gadsimta beigām tradicionālā soula elementi turpinājuši attīstīties neosoulā, kur tie apvienoti ar mūsdienu ritmblūza, hiphopa, džeza un elektroniskās mūzikas iezīmēm. Soulmūzikas estētikas un izpildījuma ietekme saglabājas daudzos mūsdienu populārās mūzikas žanros.[2]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R : Avots. 2005. 732. lpp. ISBN 9984-757-37-4.
  2. 1 2 3 4 5 6 Klāss Vāvere. «Soulmūzika». enciklopedija.lv. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2026. gada 4. augustā.
  3. Mikus Solovejs. «Gospelis». enciklopedija.lv. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2026. gada 4. augustā.
  4. «Cities and Sounds». rockhall.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 4. augustā.
  5. «African Americans on the Recording Registry». loc.gov (angļu). Skatīts: 2026. gada 4. augustā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]