Malijtaimira

Malijtaimira
	Малый Таймыр
	Malijtaimira Malijtaimira Malijtaimira Malijtaimira
Ģeogrāfija
Izvietojums	Laptevu jūra
Koordinātas	78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°EKoordinātas: 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°E
Arhipelāgs	Severnaja Zemļa
Platība	250 km²
Garums	29 km
Platums	10 km
Augstākais kalns	Visokaja Gorka; 30 m
Administrācija
	Krievija
Federācijas subjekts	Krasnojarskas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Malijtaimira Vikikrātuvē

Malijtaimira (krievu: Малый Таймыр) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos Severnaja Zemļas arhipelāga dienvidaustrumos. 63 km platais Viļkicka šaurums dienvidrietumos to atdala no Taimiras pussalas, bet 7 km platais Malija šaurums ziemeļrietumos — no Starokadomska salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un zemesragu. Piekrastē daudz nelielu saliņu un sēru, no kurām lielākā in Oktjabrjonoka. Ziemeļu krasts lēzens un stipri saposmots, dienvidu krastā 6—15 m augstas kraujas. Reljefs paugurains un stipri saposmots ar gravām. Augstākais paugurs ir Visokaja Gora salas dienvidos 30 m vjl. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla. Salā valda arktiskās tundras klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji.

Vēsture

Salu 1913. gadā 3. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem Taimir un Vaigač. Nosaukta par Cesareviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея) par godu Krievijas troņmantiniekam Aleksejam Nikolajevičam.^[1] 1926. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.^[2]

No 1943. līdz 1994. gadam salas dienvidu krastā darbojās Malijtaimiras polārstacija.^[3]

Atsauces

↑ «Они открывали Землю! Вилькицкий Борис Андреевич». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2020. gada 21. novembrī.
↑ 100 лет крупнейшему открытию суши ХХ века
↑ «ДИКСОН - СНЕЖНОЙ АРКТИКИ СТОЛИЦА. К 90-ЛЕТИЮ НАЧАЛА НАБЛЮДЕНИЙ НА о. ДИКСОН». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. novembrī. Skatīts: 2012. gada 30. maijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malijtaimira.

[1] «Они открывали Землю! Вилькицкий Борис Андреевич». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2020. gada 21. novembrī.

[2] 100 лет крупнейшему открытию суши ХХ века

[3] «ДИКСОН - СНЕЖНОЙ АРКТИКИ СТОЛИЦА. К 90-ЛЕТИЮ НАЧАЛА НАБЛЮДЕНИЙ НА о. ДИКСОН». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. novembrī. Skatīts: 2012. gada 30. maijā.

[1]

[2]

[3]