Komi permiešu valoda
| Komi-permiešu valoda коми-пермяцкӧй кыв, перем коми кыв | ||
|---|---|---|
| : |  | |
| Valodu lieto: |  Krievija | |
| Reģions: | Permas novads, īpaši Komi-Permiešu autonomais apvidus, arī Kirovas apgabals | |
| Pratēju skaits: | 41 447 (2020) | |
| Valodu saime: | urāliešu somugru permiešu komi Komi-permiešu valoda | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Komi-Permiešu autonomais apvidus (Permas novads, Krievija) | |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | koi — Komi-permiešu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Komi permiešu valoda jeb permiešu komi valoda (коми-пермяцкӧй кыв, перем коми кыв) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara permiešu valoda. Tā ir viena no komi valodas paveidiem līdzās komi zirjāņu valodai. Komi-permiešu valodā runā galvenokārt komi-permieši, kas dzīvo Permas novadā, īpaši Komi-Permiešu autonomajā apvidū.[1]
Pēc 2020. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem komi-permiešu valodu prata 41 447 Krievijas iedzīvotāji.[1] Valoda ir cieši radniecīga komi zirjāņu un udmurtu valodai.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Komi permiešu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi-permiešu un udmurtu valoda. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas Kamas augšteces baseinā un mūsdienu Permas novada ziemeļrietumu daļā.
.png)
Komi-permiešu valodas agrīnā rakstības vēsture ir saistīta ar Stefanu no Permas, kurš 14. gadsimtā izveidoja senpermas rakstu jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas vajadzībām Permas zemē. Vēlāk senpermas rakstu pakāpeniski aizstāja uz kirilicas pamata veidotas rakstības formas.
Krievijas valsts ietekmes pieaugums Permas zemē veicināja krievu valodas nostiprināšanos pārvaldē, baznīcā un izglītībā. Komi-permiešu valoda ilgstoši saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.
19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi-permiešu valodas izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras tekstus, pētīja dialektus un aprakstīja valodas gramatiku. Par vienu no agrīnajiem komi-permiešu rakstu pieminekļiem tiek uzskatīta 18. gadsimta Antonija Popova vārdnīca.[2]
20. gadsimta sākumā, īpaši pēc Krievijas revolūcijas, komi-permiešu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju nacionālās politikas ietvaros tika veicināta vietējo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, veidoti mācību materiāli un izdoti periodiskie izdevumi.
20. gadsimta gaitā komi-permiešu valodas rakstība vairākas reizes mainījās. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika lietots latīņu raksts, bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz kirilicu. Mūsdienās komi-permiešu rakstība balstās uz krievu alfabētu ar papildu burtiem.
Padomju perioda otrajā pusē komi-permiešu valodas sabiedriskā nozīme samazinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošā loma izglītībā un administrācijā veicināja valodas lietojuma sarukumu. Mūsdienās komi-permiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.
Dialekti
[labot | labot pirmkodu]Komi-permiešu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti iedala ziemeļu un dienvidu grupā. Dialekti atšķiras galvenokārt fonētiskās un leksiskās pazīmēs, taču savstarpējā saprotamība starp tiem parasti ir saglabājusies.
Pie komi-permiešu dialektiem pieskaita, piemēram, Kudimkaras-Invas, Lejas Invas, Kosas-Kamas, Kočevas, Zjuzdinas un Jazvo dialektu. Daži vēsturiskie dialekti mūsdienās ir izzuduši vai saglabājušies ļoti ierobežotā lietojumā.[2]
Rakstība
[labot | labot pirmkodu]Komi-permiešu valoda mūsdienās tiek rakstīta kirilicā. Rakstība ir tuva komi zirjāņu rakstībai un balstās uz krievu alfabētu, papildinot to ar īpašām zīmēm komi skaņu apzīmēšanai.
- Mūsdienu komi-permiešu alfabēts:
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | І і | Й й | К к | Л л |
| М м | Н н | О о | Ӧ ӧ | П п | Р р | С с |
| Т т | У у | Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш |
| Щ щ | Ъ ъ | Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Statuss
[labot | labot pirmkodu]Komi-permiešu valoda vēsturiski bija viena no oficiāli lietotajām valodām Komi-Permiešu autonomajā apvidū, kas kopš 2005. gada ietilpst Permas novadā.[2] Valoda tiek lietota kultūras pasākumos, vietējā presē, izglītībā un folkloras tradīcijās, tomēr tās ikdienas lietojums ir ierobežots.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Краткая информация о коми-пермяках». Министерство по делам Коми-Пермяцкого округа Пермского края. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. februārī. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
- 1 2 3 «Komi-Permyak language». Wikipedia. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
|